Neliels krūmaugs ar spilgti oranžīgiem augļiem – smiltsērkšķi. Šī auga parādīšanās zeme bija Mongolija, Ķīna , kā arī Krievija. Un tad šobrīd smiltsērkšķu stādi tiešām ir izplatīti visā pasaulē. Smiltsērkšķi nav īsti diezgan prasīgi. Interesants apstāklis, ka pat smiltsērkšķu audzēšana tiek īstenota kā smilšainās un oļainās augsnēs, tā arī ūdens krastos. Smiltsērkšķu augi labi aug pat kalnainās vietās, piemēram, vairāk nekā divi tūkstoši m augstuma virs pašas jūras līmeņa. Tādēļ, ka tas tas ir ērkšķains krūms, to audzē piemēram, kā dzīvžogus, kā arī grāvju un arī nogāžu nostiprināšanai. Vēl arī pašas smiltsērkšķu ogas aktīvi izmanto tradicionālajā medicīnā, kā arī ēdienu pagatavošanā, viņas ir saņēmušas tik milzīgu cilvēku atzinību ar to bagātīgo sastāvu, kā arī īpatnējo specifisko garšu.
Ķīmiskais sastāvs un auga iezīmes
Smiltsērkšķu ogas jau tiek klasificētas kā multivitamīni. Tās satur dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) un vēl tādus vitamīnus, kā B1, B2, B3, B6, C, E, K uc. Ogas satur pat no 3 līdz 6% cukura (glikoze un fruktoze), līdz 2,5% skābes – ābolu skābi, vīnskābi uc., Dzeltenās krāsvielas kvercetīnu, miecvielas, taukaino eļļu, kuras ogu mīkstumā jau ir deviņi procenti, bet seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Auga lapās un mizā bija atrasts alkaloīds hipofēns (līdz 0,4%), askorbīnskābe un pat līdz desmit dažādiem tanīniem, taču mizā – līdz pat trīs procentiem dažāda sastāva taukvielas.
Protams, ka smiltsērkšķi veselībai uzkrāj taukvielu, kas sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, pie tam starp tām pārsvaru gūst mononepiesātinātās (palmitooleīnskābes, oleīnskābes) skābes; organiskās skābes, pektīns, flavonoīdi, nikotīna skābe kā arī folija skābe, makro – un mikroelementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī citi augu antibiotiku varianti.
Smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma jau ir spilgti oranžā krāsā, bet no sēklām – dzeltenīgs, turklāt to sastāvs mazliet atšķiras. Ogu mīkstuma eļļa satur līdz 0,35% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu, diezgan milzīgu daudzumu (0,165%) tokoferola kā arī ievērojamu daudzuma vitamīna F, kurš regulē ādas vielmaiņu.
Smiltsērkšķu augi – kur īsti tos varētu izmantot?
Interesanti, ka pašas smiltsērkšķu ogas var teikt, ka netiek izmantotas svaigas. Taču, apstrādātas, kā smiltsērkšķu ievārījums, sula, marmelāde, parasti tiek lietots daudz, bez tam cena tam nav diezgan augsta. Ir diezgan noderīga smiltsērkšķu tēja, kur pamatā ir paši smiltsērkšķi kopā ar tā novārījumiem.
Smiltsērkšķi ir noderīgi saaukstēšanās laikā, jo uzlabo imunitāti, sirds slimības, ārstē gastrītu, ginekoloģiskas slimības. Smiltsērkšķu ogas tiek izmantoti, priekš tam, lai normalizētu gremošanas sistēmu, vielmaiņu, izvadītu toksīnus, uzlabotu atmiņu kā arī, lai stiprinātu nervu sistēmu.
Sievietēm smiltsērkšķu ogas ir sevišķi nepieciešamas, tā kā tieši tās ļauj saglabāt ādas jaunību, normalizēt hormonus un arī palīdzēt saglabāt reproduktīvās sistēmas veselību. Regulāra augļu lietošana sniedz iespēju izvairīties no dzemdes iekaisuma.
Smiltsērkšķu augi labi ietekmē vīrieša veselību. Tās aizsargā ķermeni tiešām no priekšlaicīgas novecošanās, cīnās ar vecuma saistītām izmaiņām prostatas dziedzeros.
Turklāt onlainā ir receptes par to, kādā veidā iespējama smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos, ka arī daudz kas cits, vai, piemēram, Jūs varat iegādāties arī gatavu produkciju.